Domāsim zaļi

Pasaules dabas fonda mājas lapā http://www.pdf.lv/epeda/epeda.html var izmērīt savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu.

Pasauli izglābs nevis atkritumu šķirošana, bet atkritumu neradīšana. Audumu maisiņam mūsu somās ir jābūt par neatņemamu sastāvdaļu. Izmetot atkritumos kārtējo plastmasa maisiņu, mēs izmetam atkritumos arī no sava naudas maka centus. Vidēji viens Latvijas iedzīvotājs gadā saražo 281 kg atkritumu.

Latvijā gadā, rēķinot vidēji uz vienu cilvēku, atkritumos izmet ap 113 kg pārtikas produktu, tostarp visvairāk mājsaimniecībās – 38% no kopējā daudzuma. Vispirms ir jāapēd pārtika, kas ir sagādāta, un tikai tad jāpērk jauna. Izmetot pārtiku, mēs izmetam laukā savu naudu, bet arī daudzu cilvēku darbu. Jāizturas ar cieņu pret pārtiku, tas dos mums iespēju paēdušiem, laimīgiem un nemocīties no tā, ka trūkst naudas.

Samazinot iekštelpu temperatūru par 1C, iespējams samazināt apkures rēķinu līdz pat 10%.

Datori neglābj mežus, papīra kalni aug

Puse pasaules mežu tiek nocirsti papīra rūpniecības dēļ. Papīra patēriņš pēdējo 50 gadu laikā audzis 6 reizes, dienā izmantojam miljons tonnu papīra – aptuveni puse iepakojumam, taču lielu daļu – arī iespieddarbiem un biroju ikdienas vajadzībām. Datoru lietošana nav palīdzējusi samazināt patēriņu – tas strauji aug un katru gadu datora lietotāji izdrukā 52 miljonus tonnu papīra. Liela daļa pēc lietošanas nonāk atkritumos un veido līdz pat 40% mūsu sadzīves atkritumu apjoma.

Ko vari darīt tu?

Taupi papīru – lasīšanai un labošanai izmanto dokumenta elektronisko versiju; drukā tikai tos materiālus, kas patiešām nepieciešami; izmanto papīra abas puses.

Šķiro un nodod makulatūru – iegūstot papīru no makulatūras, tiek samazināts arī gaisa un ūdens piešārņojums.

Izmanto papīru, ka marķēts ar FSC preču zīmi - tā apliecina, ka ražošanā izmantotā koksne iegūta videi draudzīgi un sociāli atbildīgi apsaimniekotā mežā.

Izmanto papīru, kas nav balināts ar hloru - izmantojot šo tehnoloģiju, apkārtējā vidē nonāk ievērojams apjoms bīstamo vielu.

Pasaules dabas fonda informācija.

Nedēļas sarūgtinājums

Trešdienas pēcpusdienā (24.01.2018.) skolas tehniskais personāls, izmetot atkritumus atkritumu konteinerā, konstatēja, ka vienā no skolas atkritumu konteineriem ir izmesti 5 mazi kucēni. Četri jau bija nomiruši, bet viens vēl bija dzīvs. Skolas vadība par notikušo informēja pašvaldības policiju un tika izsaukta palīdzība, lai glābtu dzīvu palikušo  kucēnu. Veterinājā klīnikā cīnījās par kucēna dzīvību, taču izglābt neizdevās. Šādas nejēdzības dara Sarmas ielas mikrorajona kāds konkrēts iedzīvotājs, neprotot dzīvības patieso vērtību šajā pasaulē. Nedēļas lielākais sarūgtinājums ...

Mežciema mežā

2018.gada 23.janvārī „Mammadaba” projekta ietvaros 2.-5.klašu skolēni kopā ar skolotājām Sintiju Stabrovsku, Ingu Gredzenu un Tatjanu Petrenko brauca uz Mežciema mežu, lai aizvestu barību meža zvēriem. Mūs pavadīja meža atjaunošanas un kopšanas speciāliste Edīte Jankovska. Skolēni bija sarūpējuši burkānus, kartupeļus, maizi, ābolus, kāpostus un citus gardumus meža iemītniekiem. Kopā ar Edīti Jankovsku mēs meklējām meža zvēru pēdas, iepazinām koku sugas, uzzinājām interesantus faktus par medībām, jaunaudzēm, kā var pasargāt jaunos kociņus, kādi meža zvēri dzīvo Mežciema mežā, kā mežā jāuzvedas. Skolēni uzdeva daudzus jautājumus, kā arī dalījās savā pieredzē, ko paši ir mežā piedzīvojuši. Esam aktīvi un priecīgi palīdzēt meža zvēriem, baudīt meža svaigo gaisu un burvību.

Atkritumi

Atkritumu pilnas izgāztuves

Eiropas Savienības valstīs vidēji uz vienu iedzīvotāju tiek saražoti 480 kg atkritumu gadā, bet tas ir par 9% mazāk nekā pirms 15 gadiem. Visvairāk atkritumu rodas Dānijā, bet vismazāk – Rumānijā. Saskaņā ar „Eurostat” datiem, Eiropas valstīs ar atkritumiem tiek galā dažādos veidos: 30% tiek pārstrādāti, 27% sadedzināti, 25% nogādāti izgztuvēs, 17% atkritumu izmanto kompostam.

Saražoto atkritumu daudzums (kg uz vienu iedzīvotāju): Dānija 777, Norvēģija 754, Vācija 626, Somija 504, Lietuva 444, Zviedrija 443, Latvija 410, Igaunija 376, Rumānija 261.

Kā samazināt plastmasas kalnus?

Eiropā ir aktualizējies plastmasas pārstrādes jautājums, jo Ķīna turpmāk atteikusies pieņemt Eiropas plastmasa atkritumus. Līdz šim liela daļa plastmasas, kas tika savākta Eiropā, tika sūtīta uz Ķīnu. Latvijā PET pudeles pārstrādā uzņēmums „Pet Baltija”, bet ikdienā mēs redzam, ka iepakojumam tiek izmantoti arī daudzi citi plastmasas veidi, ko arī varētu savākt un pārstrādāt. Latvijas Republikas Saeimas darba kārtībā ir atgriezies jautājums par platmasas pudeļu depozīta sistēmas ieviešanu, un līdz 2020.gadam tā, droši vien, tiks ieviesta. Viens no ES mērķiem ir samazināt plastmasa pudelēs iepakotā dzeramā ūdens noietu, jo dzeršanai gana piemērots ir arī krāna ūdens. Daudzas pašvaldības jau paziņojušas, ka saviem darbiniekiem vairs nepiegādās plastmasas iepakojumā ūdeni, jo tas neatšķiras no krāna ūdens. Ar cenu ir iespējams ietekmēt patērētāju uzvedību. Piemēram, tādējādi ir izdevies samazināt plastmasas maisiņu lietošanu. Lielie plastmasas maisiņi veikalos jau labu laiku ir par maksu, bet šogad paredzēts sākt iekasēt maksu par mazajiem caurspīdīdīgajiem plastmasas maisiņiem. Daudzi pircēji ir sākuši izmantot auduma maisiņus. Domājot par vides aizsardzību, pircēji veikalā var izvēlēties videi draudzīgāku iepakojumu, piemēram, iegādāties preces, kas iepakotas stikla, nevis plastmasas tarā. Jāraugās, lai arī stikla tara tiktu nodota otreizējai pārstrādei. (informācija no žurnāla „Mājas Viesis” Nr.2 2018.)

Taupīsim elektroenerģiju

Ir tik svarīgi savu skolu uztvert kā savas otrās mājas! Tā taču ir! Dienas lielāko daļu mēs pavadām skolā! Savās mājās mēs katrs sekojam elektrības patēriņam. Vienmēr izslēdzam elektrību, ja telpu atstājam. Mūsu skolā ir kļuvusi sistēma, ka sākoties stundai, gaiteņos dežūrējošā klase izslēdz apgaimoju, bet, beidzoties stundai,  klašu telpās tiek izslēgts apgaismojums. Izrādās, ka tas ir tik vienkārši! Arī līdzekļi skolas budžetā tiek ietaupīti, kurus var novirzīt skolas citām vajadzībām.

Vāksim makulatūru!

Jaunā gada sākumā tika nodotas 4 tonnas makulatūras SIA „Līgatnes papīrs”. Katra klase ir ieguldījusi pamatīgu darbu visa pirmā semestra laikā. Šajā aktivitātē patiesi atbalstītāji bija arī skolēnu vecāki. Skola tika apbalvota ar Pateicības rakstu un 11 pakām A4 biroja papīra.

Paldies visiem par ieguldīto darbu, par aktīvu dalību makulatūras vākšanā!

                                                            diplomi%20%281%29.jpg

Drošības akcenti skolā

Mūsu skolā ir daudz – 670 skolēni, 65 skolotāji, 25 tehniskie darbinieki. Savās ikdienas gaitās mēs mēdzam visi steigties. Dažreiz arī ļoti ātri! Jā, visi zinām, ka ir labā un kreisā puse! Kā iemācīties,lai pārvietošanās pa skolu būtu droša? Pēdiņas! Tagad skolas kāpņu labajā pusē uz augšu ved pēdiņas sarkanā krāsā, bet  kreisajā pusē uz leju ved pēdiņas zaļā krāsā. Mūsu skolas vidē tagad ir  īpaši padomāts par drošu pārvietošanos!

                        DSC_0003_7.JPG    DSC_0004_2.JPG

Droša vides pie skolas

Skolā ir ļoti svarīga arī droša vide. Daudzu gadu laikā nedrošības sajūtu radīja skolas neapgaismotais iekšpagalms un neapgaismotā teritorija no stadiona puses. Skolas vadībai sadarbojoties ar SIA ‘”Elpromo”, tika uzstādīts skolas iekšpagalma apgaismojums un skolas teritorijas apgaismojums no skolas stadiona puses. Šos darbus skola finansēja no sava budžeta – 1611 eiro. Tagad ir patiess prieks par mazliet sakārtoto skolas teritoriju. Mēs labi saprotam, ka lielos darbus veido mazie darbiņi. Esam pārliecināti, ka savlaicīgi apzinot problemātiskās vietas  skolā, kā arī izvērtējot savas iespējas, ir iespējams daudz paveikt skolas vides sakārtošanā.

                        20171010_192137.jpg     20171010_193325.jpg

Rīcības dienas

Latvijas Vides fonda  Rīcības dienas  notiek no 30.10. – 05.10.2017. Mūsu skola pirmo gadu piedalās Rīcības dienās, un tā ir mūsu pirmā pieredze. Rīcības dienu aktivitātes sākās pirmdien ar pulcēšanos skolas zālē, lai kopīgi apliecinātu savu atbalstu zaļajai pasaulei. Ar pirmdienu sākās arī konkurss „Mūsu skolā vistīrākie šķīvji!”, kas atgādinās visiem mums ar cieņu izturēties pret ēdienu, kas atrodas mūsu šķīvjos. Skolas bibliotēkā un 2. stāva gaitenī skolas bibliotekāres ir sarūpējušas īpašu literatūru par eko aktualitātēm pasaulē, 3. stāva gaitenī  pašu veidots „Zaļais stūrītis”, kur centrālā vieta atvēlēta mūsu pašu cieņas apliecinājumiem dabai. Visas nedēļas laikā klasēs notiks klases stundas „Cilvēks kā paterētājs”, skolas zāle divas dienas pārvērtīsies par kino seansu zāli, kur varēs noskatīties filmas par dabas aizsardzības problēmām. Šajā nedēļā arī plastmasas maisiņiem pateiksim lielu: „NĒ!”, kas, gribas ticēt, kļūs par ikdienas ieradumu un veikalos mums roka vairs nestiepsies pēc kārtējā plastmasas iepirkumu maisiņa, jo mums katram līdzi būs auduma iepirkuma maisiņš vai soma.

       DSC_0023_1.JPG     DSC_0034_0.JPG     DSC_0041.JPG

Lapas